Strīds starp Latvijas valdību un pašvaldībām par to, kā turpmāk drīkstēs plānot vietējo teritoriju, joprojām paliek neatrisināts. Konflikta pamatā ir jautājums par to, cik lielā mērā vietējā vara drīkst ierobežot lielus enerģētikas projektus, piemēram, vēja parkus.
Kamēr abas puses meklē kompromisu, gaisā karājas neziņa par daudzu novadu nākotnes attīstību. Ja vienošanos neizdosies panākt sarunu ceļā, galīgo lēmumu pieņems tiesa, kas var mainīt spēles noteikumus visā valstī.
Viss sākās brīdī, kad viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars nolēma daļēji apturēt Bauskas un Preiļu novadu teritorijas plānojumus. Pēc ministrijas domām, šīs pašvaldības savos noteikumos bija ierakstījušas pārāk stingrus ierobežojumus. Ministrs uzskata, ka šādi “rāmji” traucē Latvijai attīstīt atjaunīgo enerģiju – vēja un saules parkus, kas ir valstiski svarīgs mērķis.
Pašvaldības tam nepiekrīt un norāda, ka teritorijas plānojums nav tikai stāsts par vēja turbīnām. Tas ir dokuments, pie kura strādāts gadiem ilgi un kurā ietverts pilnīgi viss – no dabas aizsardzības zonām un piekrastēm līdz rūpnieciskajiem objektiem un karjeriem. Apturot plānu viena punkta dēļ, tiek bremzēta jebkāda cita veida attīstība novadā, jo bez apstiprināta plānojuma jauna būvniecība vai zonu maiņa ir faktiski neiespējama.
Premjeres bažas par “iesaldēto” attīstību
Valdības vadītāja Evika Siliņa pauž satraukumu par to, ka šāds juridisks saspīlējums var uz ilgu laiku apturēt procesus reģionos. Lai gan pašvaldības ir gatavas taisnību meklēt Satversmes tiesā, tiesu darbi var ilgt gadu vai pat pusotru. Premjere uzsver, ka valsts nevar atļauties tik ilgu dīkstāvi, jo bez skaidra teritorijas plānojuma investori un attīstītāji paliek neziņā.
Šobrīd izveidojusies situācija, kurā abas puses it kā vēlas vienu un to pašu – valsts izaugsmi –, taču atšķiras redzējums par to, kurš drīkst pieņemt galīgo lēmumu. Valdība vēlas ātrāku virzību enerģētiskās neatkarības virzienā, savukārt vietējās varas negrib pieļaut, ka lielie projekti tiek uzspiesti, neņemot vērā vietējo iedzīvotāju viedokli un vides īpatnības.
Pašvaldību tiesības pret valsts interesēm
Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis norāda, ka vietvarām ir jānodrošina līdzsvars. No vienas puses ir uzņēmēji, kuri vēlas būvēt vēja parkus, bet no otras – vietējie iedzīvotāji, kuriem būs jāsadzīvo ar šiem objektiem savā tuvumā. Šo interešu salāgošana nav viegls uzdevums, un tas prasa rūpīgu plānošanu, nevis sasteigtus lēmumus.
Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs atgādina, ka daudzas pašvaldības pie saviem jaunajiem plāniem strādājušas kopš administratīvi teritoriālās reformas sākuma. Šobrīd tās jūtas iestājušās “aklajā zonā”, jo vecie plāni vairs nav aktuāli, bet jaunie ir bloķēti. Tas nozīmē, ka nevar pilnvērtīgi plānot ne ražošanas zonas, ne sabiedriski svarīgus objektus, kamēr nav atrisināts strīds par enerģētikas projektiem.
Kas notiks, ja vienošanos nepanāks
Pēc garām sarunām februāra vidū nekāds konkrēts rezultāts vēl nav sasniegts. Puses ir vienojušās tikties vēlreiz, taču gaisotne saglabājas saspringta. Ja politiķiem neizdosies atrast vidusceļu nākamo sarunu laikā, strīds nonāks tiesas zālē. Tas būs vēsturisks brīdis, jo tiesas spriedums skaidri definēs robežu – kur beidzas valsts kontrole un cik plaša ir pašvaldību brīvība noteikt, kas drīkst un kas nedrīkst atrasties to teritorijā.
Šis strīds tiek vērots ar lielu uzmanību visā Latvijā, jo līdzīgas ieceres par vēja parkiem ir arī Kurzemē un citos reģionos. Ja Bauskai un Preiļiem izdosies aizstāvēt savu pozīciju, tas var iedrošināt arī citas pašvaldības noteikt stingrākus ierobežojumus. Savukārt, ja uzvarēs ministrijas pozīcija, enerģētikas uzņēmumiem ceļš uz jaunu parku būvniecību kļūs ievērojami vieglāks un ātrāks.
